Kāpšanas sports


 Kāpēc klinšu kāpšana?

Sportisti un arī tie, kam tas ir tikai vaļasprieks, aizvien vairāk sākuši pievērsties kāpšanas sportam pa mākslīgām sienām, kas tiek uzstādītas gan telpās, gan ārpus tām. Kāpšana notiek pa izveidotiem stendiem ar mākslīgo segumu, kam ir uzskrūvētas aizķeres. 

Ar ko klinšu kāpšana atšķiras no alpīnisma?

Karabine.jpgPirmkārt jau ar maršruta „komfortu”. Ir iespēja visu gadu nodarboties sporta zālē ar savu izvēlēto sporta veidu un nav jābaidās no akmens nogruvumiem, sniega lavīnām, lietus un vēja. Turklāt viss sporta ekipējums ietilps mazā mugursomā.   

Kas ir klinškāpšanas siena ?

Klinškāpšnas siena ir vertikālas, augšup izvietotas sienas vai negatīvas pārkares, kas augstumā sniedzas no 5 – 18 m. Kāpšanas sienām var būt atšķirīgs reljefs, kam pieskrūvētas dažādas krāsas un formas aizķeres. Parasti uz kāpšanas sienas tiek uzstādīti vairāki dažādi kāpšanas maršruti. Katram maršrutam tiek piešķirts savs grūtības pakāpes apzīmējums, pēc pieņemtajiem starptautiskajiem standartiem. Zālēs tiek izvietoti matrači , lai nodrošinātu klinškāpēju drošību. Blakus kāpšanas sienām izvieto arī dažādus trenažierus, kur iespējams papildus strādāt pie kopējā fiziskā līmeņa uzlabošanas, kas ietilpst kompleksajā treniņā.

 Kas nepieciešams, lai sāktu nodarboties ar klinškāpšanas sportu:DSC01037.JPG
1. Vēlme nodarboties ar sporta klinškāpšanu.
2. Klinšu kurpītes-  speciāli apavi,kas domāti klinškāpšanai.
3. Maisiņš ar magnēziju – magnēzijs uzsūc mitrumu, nodrošinot rokas stingrāku saķeri ar aizķeri.

4. Drošināšanas sistēma – sistēma, kas domāta klinškāpēja drošināšanai, kāpjot vertikālās distances virs 5m

5. Virve, karabīnes un atsaišu komplekts.

Klinškāpšanas maršruti mēdz būt dažāda garuma -  no 5 līdz pat 80 m. Dabīgās klintīs, klinškāpšanas maršruti  pirms kāpšanas tiek attīrīti no krītošiem akmeņiem. Pēc tam tiek iesisti āķi, kur katrs āķis nodrošina kritiena rāviena slodzi līdz 2 tonnām. Tādejādi tiek panākta maksimāla drošība, lai nodarbotos ar klinšu kāpšanu dabīgajās klintīs.  Sarežģītības kategorija – tas ir galvenais kritērija, pēc kura klinškāpējs var novērtēt savu profesionālo sagatavotību. Trases sarežģītība sākas no 3 vai 4 līmeņa – šāds maršruts sastāv no lielām, ērtām aizķerēm – „rokturiem”, bet siena kā likums – taisna un vertikāli izvietota, bez negatīvām pārkarēm.

 Kā tiek iedalīta klinškāpšana?

 1. Ātrumkāpšana. Kas ātrāk pēc laika izkāps maršrutu, kas ir pietiekami viegls pēc sarežģītības, taču prasa no sportista labu fizisko sagatavotību. 

2. Grūtā kāpšana. Šeit tiek vērtēts, cik augstu dalībnieks ir izkāpis trasi

а. On-sight – maršruts tiek kāpts ar pirmo reizi, to neizpētot pirms starta.
b. Afterwork – maršruts tiek kāpts pēc iepriekšēja maršruta apskates vai demonstrācijas vai mēģinājuma.

 3. Boulderings – ļoti grūtas , īsas trases, kas tiek kāptas bez drošināšas virves un sistēmas. Pēc augstuma maršruti nepārsniedz 5-6 m. Kā drošināšana tiek izmantoti mīksti matrači, kas izvietoti pie kāpšanas sienas. 

4. Tradicionālā klinškāpšana – kāpšana ar apakšējo drošināšanu, kur klinškāpējs pats sev nodrošina pret kritienu no augstuma.

5. Kāpšana bez drošināšanas. Tas ir īsts ekstrīms ar ko nodarbojas jau profesionāli un par savām spējām ļoti pārliecināti klinškāpēji.

6.Lekšana uz attālumu pa praktiski vertikālu sienu (kājām un rokām tiek izmantotas starta aizķeres un finišs ir ar abām rokām iekaroties finiša aizķerē).

 Ar ko sākt?

Lai plastiski, bet galvenais racionāli kustētos pa sienu būtu ieteicams, lai kāpšanas pamatus ierādītu profesionāls treneris vai kāds draugs vai paziņa, kas jau samērā profesionāli nodarbojas ar šo sporta veidu. Kāpšanas tehnika, fiziskais spēks, izturība, koordinācija, plastika u.t.t – tie ir saskaitāmie, no kuriem veidojas sporta klinškāpēja kopējais profesionālais līmenis.

Klinškāpējam darbojas visas muskuļu grupas. Šis sporta veids attīsta koordināciju, plastiku, fizisko un psiholoģisko sagatavotību. Tehniski, tas ir ļoti sarežģīts sporta veids, kas sevī ietver milzum daudz elementu un iemaņu.

Klinškāpšana nav vienkārši fitnesa veids, ieguvums no nodarbošanās ar šo sporta veidu nav tikai mērāms iegūtajā fiziskajā attīstībā – dzelzs tvērienā un plastikā – tas ir dzīvesveids.

Kāpšana pa mākslīgām kāpšanas sienām nevar ietvert visu klinškāpšanas daudzveidību. Ir vēl arī dabīgās klintis. Rajoni, kur parasti nodarbojas ar klinšu kāpšanu dabīgās klintīs atrodas gleznainās, kalnainās vietās, upes krastos, jūras krastos, kur katrs var sevi izjust kā daļiņu no dabas. Un tas nav tikai svaigs gaiss, skaists dabas skats, tās ir katru reizi jaunas un neapgūtas vietas un Valstis, kurās tu nokļūsti, interesanti cilvēki ar kuriem tev ir iespēja iepazīties un protams piedzīvojumi – neatņemama sastāvdaļa katrā ceļojumā.